6. – 5. gs. p.m.ē. sākumā Sparta neapšaubāmi bija stiprākā poliska Grieķijā. Sociālā un valsts iekārta Spartā bija ievērojami atšķirīga salīdzinājumā ar citām polisām. Vēsturnieki Spartas īpatno valsts attīstības ceļu izskaidro ar to, ka Spartā bija ļoti liels nebrīvo iedzīvotāju – helotu slānis, sevišķi pēc Mesēnijas iekarošanas. Valsts pārvērtās militarizētu pilsoņu – spartiešu kopienu, kas visu enerģiju veltīja esošās kārtības saglabāšanai, baidoties no helotu sacelšanās. Augstā profesionalitāte, kas balstījās uz militāro apmācību, fizisku norūdīšanos un disciplīnu, padarīja spartiešu hoplītus par labākajiem karavīriem tālaika pasaulē.
Sociālās problēmas lielā mērā ietekmēja arī Spartas varas struktūras, kas bija konservatīvākas nekā vairumam citu polisu. Par savas valsts iekārtas pamatlicēju spartieši uzskatīja leģendāro Likurgu. …
