AKO vīri krīt visi līdz pēdējam, un vadoņa galvu kā uzvaras zīmi saņem bīskaps Alberts Doma baznīcā. Izejot cauri Ķeizarsilam(kura nosaukums glabā tuvējo māju un senlaiku Vidzemes ķēniņu zemju piemiņu) vai arī nākot no Salaspils pa tagadējās HES dambi, paveras skats uz zemes strēli Daugavmalā, kurā brīvi plešas liels zemes nocietinājumu aplis ar tālu saredzamo AKO zīmes smaili vidū. No apļa četriem vārtiem uz visām debess pusēm vēlīgi ved draudzības tilti. Piemiņas vieta ir kā liels tautas pavards – mūsu senās mājvietas symbols šeit, Daugavas krastos. Vidū uzbērums kā senais uzkalniņkaps, uz tā – AKO zīme: viņa vārda iniciālis un sena dieva zīme(*^*), reizē arī AKO tronis, no kura viņš noraugās mūsos, un altāris, kur liekam ziedus brīvestību cīņu upuriem. Zīmes laivveida šķērslī lasāmi novadpētnieces Vaidas Villerušas aicinājumvārdi: “Mūžīga piemiņa AKO un visiem, kas krituši pirms un pēc viņa brīvības vārdā”.
…
