Jāņa sēta
Laukumā starp Pētera un Jāņa baznīcu tika celtas pirmās akmens celtnes Rīgā: Rīgas pirmā pils un kapela (Jura baznīca). Pils sienas paliekas konstatētas namu pagrabos. Bīskaps Nikolajs Bīskapa sētu 13. gadsimta vidū atdeva dominikāņu klosterim, kurš tika izveidots uz kapelas pamata. Šobrīd no klostera palikuši tikai vārti ar austrumnieku motīvu. Pa tiem mēs varam tikt Jāņa sētā, kurā redzami Rīgas nocietinājuma mūra fragmenti. Ārpus mazajiem vārtiem ir redzams Rīgas ģerbonis. Pie pilsētas mūra sienas (namā Nr. 6) atradusies mācību iestāde (izveidota 16. gadsimtā), kur mācījušies latviešu bērni. Ir liecības, ka 1706. gadā šeit mācījušies 33 zēni un 30 meitenes. To nojaucot 1938. gadā, atklāja šos nocietinājuma mūrus.
Konventa sēta
Sākotnēji tā bīskapam bija pirmā pils (Pils laukumā, ja atceramies – ceturtā Rīgas pils) un šajā vietā atradās Zobenbrāļu ordeņa pils, kas tika nopostīta 13. gadsimta beigās, kad rīdziniekiem izdevās ielauzties pilī. Konventa sētas formas iezīmē pils iekšpagalmu. Pēc uzvaras pār rīdziniekiem 1330. g. ordenis prasīja, lai nopostītās pils vietā pilsētnieki uzceltu jaunu. To arī uzcēla Daugavas krastmalā (tag. Rīgas pils) Svēta gara hospitāļa vietā. Pēdējo pārcēla uz bijušo ordeņa pili, un vēlāk šo vietu sāka saukt par Svētā gara konventa sētu.…
