-
Filosofija
Mūžīgi izbadējusies griba vēlas aprīt sevi. [4;218-219] Augstākā gribas izpausme, pēc Šopenhauers, ir cilvēks, kurš atrodas pastāvīgā konfliktā ar pasauli un sevi, tas viss ir avots pastāvīgām nebeidzamām ciešanām. Samazināt ciešanas ir iespējams tikai caur askēzi, pakļaujot gribu. Freids arī vēlas aprobežot iekšējos neapzinātos instinktus, sublimējot tos. [3;449-500], [6;527,167-168]
Šopenhauera filozofijas mācība par irracionālismu ietekmēja turpmāko filozofijas attīstību - Nīčes mācību un netieši Freida psihoanalīze teorijas veidošanos.[3; [6;528]
Īpaši spilgti Freida koncepcija sasaucas ar F. Nīčes (1844 - 1900) filozofiju, to bija atzinis arī pats Freids. [3;382] Nīči ar Freidu saista normu apspiesto cilvēka dabisko instinktu idealizācija. Tāpat kā Freids, Nīče rakstīja par nepieciešamību paplašināt cilvēka apziņas sfēru, lai iegūtu patieso brīvību. Nīčes filozofisko mācību ietekmēja Šopenhauers. Neracionālā griba ir pretstatā zinātniskiem pamatojumiem un veido sākotnējo realitāti. Gribu saprot konkrēti kā gribu pie varas. Viņš atbalsta nepieciešamību stiprināt gribu, atšķirīgi no Šopenhauera, kurš vēlas aprobežot gribu. Parādās gribas nepieciešamība, kas noved pie samierināšanas cilvēkam pašam ar sevi. Daži centrālie jēdzieni Nīčes filozofijā ir: pārcilvēks un varas griba. [3;345] Pārcilvēks ir spēcīgs, apveltīta ar "ilgo gribu”, paša sevis radītājs, kas ir autonoms un brīvs indivīds. Pārcilvēka jēdzienu var pielīdzināt Freida Ego jēdzienam. [3;342-349],[4;228-230], [6;298-299]
…
Kā jūs interpretētu prātojumu par to, ka jautājumi, kurus izvirza filozofija, ir svarīgāki par atbildēm, ko tā sniedz. Manuprāt, jautājumi ir svarīgāki par atbildēm gan filozofijā, gan cilvēka ikdienas dzīvē. Literatūras avotos par filozofiju F.Bēkons saka, ka “pareizs jautājuma formulējums parāda zināmu lietu pazīšanu”. [3;260] Tas nozīmē, ka jautājums jau nes sevī daļu no atbildes. Katrs jautājums savā ziņā ir gatava atbilde, jo ja nebūtu jautājuma, nebūtu vajadzības pēc atbildes. Jautājumu rašanās un atbilžu meklēšana paver vaļā jaunas apziņas robežas zināšanā par zināmo un nezināmo lietu būtību. Atklājot vai atrodot atbildes uz interesējošiem jautājumiem, mainās paša jautājuma saturs, tas attīstās un pārveidojas. Jautājums maina iekšējo apziņu, darbojoties tajā, atstājot iespaidu uz to. Tāpēc, manuprāt, katrs jautājums ir ielaušanās cilvēka apziņā, kas līdz šim zināja vienu, bet tagad viņam atklājas jaunas dzīles apziņā. Jautājums ir svarīgāks par atbildi, jo pirms sniegt atbildi, cilvēks domā par jautājuma būtību. Domāšana ir vesels process [1;127], [6;273], kas notiek cilvēkā, kamēr viņš meklē atbildi. Pat ja atbilde netiks izteikta, jautājums jau atstās lielu iespaidu uz cilvēku, viņš ir cits cilvēks. [1;12-19; 476-477]; [4;23-45; 97-100]
