Kāpēc es dzīvoju? Kāda jēga ir manai dzīvei?- šādus jautājumus mēs ikviens sev esam uzdevuši kaut reizi mūžā. Bet tādu konkrētu atbildi jau nemaz nav iespējams rast. Jo patiesību jau nezin neviens!
Dzīves jēgas meklējumi parasti sākas pusaudža gados, varētu pat teikt, ka tā ir jauniešu prioritāte, kad cilvēks aizvien vairāk attālinās no bezrūpīgās bērnības, pietuvinoties pieaugušai dzīvei. Pusaudzis cenšas izprast savu dzīvi. Viņu vajā jautājumi par to, kāda jēga vispār viņa dzīvei, kāda jēga, ka man jāiet uz skolu, kāda jēga, ka vispār kaut ko daru, kāda jēga mācīties, lasīt grāmatas, skatīties TV , dziedāt korī, dejot, utt.
Dzīves jēga ir mērķi, idejas, ideāli, vērtības un centieni, meklējot tajos būtiskāko. Cilvēkam jārod sava dzīves jēga, lai būtu interese, motivācija dzīvot tālāk, censties tiekties augstāk.
Jēgas meklējumi ir jāmeklē ļoti dziļi, bet katrs līdz tam visbiežāk nonāk pa savu ceļu. Tāpat arī katram cilvēkam ir sava dzīves jēga, jo katram cilvēkam ir noteikts savs liktenis, tādēļ jāiet tieši tur, kur esi nepieciešams citiem.
Dzīve ir meklējumu ceļš, bet pats svarīgākais tajā ir mērķis, kuru nospraužam, lai pēc iespējas ātrāk to sasniegtu. Tikai pretim mērķim nedrīkst skriet pārāk ātri, jo tad var novirzīties no finiša taisnes, zaudējot krietni vairāk spēka un laika.…
