Sākumā vecāki pūlas, lai mums iemācītu runāt, vēlāk viņi mums liek klusēt. Kādiem neiemācītiem vārdiem man pierunāt valdību uz atkritumu šķirošanu visā Latvijā? Ar kādu reklāmu palīdzību ir jāprot iestāstīt, ka tikai ekoloģiski tīrs produkts Tev spēs attaisnot cerības par nezūdošo kvalitāti? Kā iemācīt nepiesārņot dabu līdz pašam kodolam? Ja no tā mēs tik daudz ko nespējam, tad kur ir tās robežas, kas liks apstāties? Ļoti daudz ir runāts un domāts, spriests un pētīts, bet tik maz ir darīts.
Es aiziešu savākt konfekšu papīrus, kas rēgojas uz baltā sniega no manas istabas loga. Rokas no tā man nenokritīs un kāju vēnas lielākas nepaliks. Tik vien kā būšu ieelpojusi ziemīgi mašinizēto gaisu un pievilkusi plusiņu savam labo darbu kalendāram. Izmantot katru iespēju pasaules glābšanā nevajag, uz viena pleciem tam nav jāgulstas, bet visi kopumā mēs to varētu. Esat gatavi?
…
