• Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu mehānismā

     

    Referāts9 Politika, Vadība

Vērtējums:
Publicēts: 26.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 1.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 2.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 3.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 4.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 5.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 6.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 7.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 8.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 9.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 10.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 11.
  • Referāts 'Iekšlietu ministrijas uzdevumi, funkcijas un loma tiesībaizsardzības iestāžu meh', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Iekšlietu ministrijas īss raksturojums    4
2.  Iekšlietu ministrijas funkcijas    5
2.2.  Ministrijas tiesības    5
3.  Iekšlietu ministrijas struktūras shēma    6
4.  Padotībā esošo iestāžu galvenie uzdevumi un to darbības tiesiskais pamats    7
  Nobeigums    12
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    13
Darba fragmentsAizvērt

Izvēlējos šo tēmu, pirmkārt, tāpēc, ka pats strādāju šajā nozarē, otrkārt, uzskatu, ka Iekšlietu ministrija ir viens no galvenajiem valsts regulēšanas instrumentiem, ne tikai drošības jautājumos, bet arī, lai pieskatītu visu izdoto likumu pareizu izpildi gan sabiedrībā, gan citās valsts nozarēs.
Cilvēka drošība visos laikos ir bijusi viena no svarīgākajām sabiedrības un cilvēku prioritātēm. Apdraudējumus cilvēku drošībai rada ne vien tradicionālās noziedzības izpausmes, bet arī citas sabiedrībā nevēlamās uzvedības, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi
braucot dzērumā, agresīva braukšana, ļoti izplatīta ir darba drošības noteikumu rupja ignorēšana, kontrabanda, pusaudžu likumpārkāpumi un stihiskas satracināta pūļa aktivitātes masu pasākumos. Noziedzība un kriminogēnais stāvoklis kopumā ir viens no jutīgākajiem un arī būtiskākajiem sabiedrības sociālās dzīves aspektiem. Tie nosaka ne tikai mūsu emocionālo komfortu, bet arī Latvijas iedzīvotāju un viesu drošību, aizsargātību un izdzīvošanas iespējas.
Lielākā vai mazākā mērā piekrītam tam, ka tieši sociālie, ekonomiskie, politiskie, tiesiskie un citi
faktori ietekmē kriminogēnos procesus un arī nosaka noziedzības tendences. Pašreizējo sociālo un ekonomisko situāciju valstī, atbilstošu faktoru ietekmi izjūtam uz savas ādas un visai sāpīgi apzinām sadzīvē.
Viens no aktuālākajiem drošības apdraudējumiem ir terorisma izplatība starptautiskajā arēnā.
Augstas kvalitātes ieroču un munīcijas pieejamība, sakaru līdzekļu attīstība, masu informācijas līdzekļu milzīgā ietekme – tas viss ir radījis apstākļus nebijušam terorisma vilnim pēdējos 30 gados, kurā ne tikai tiek bojātas ēkas, transporta un sakaru sistēmas, bet arī iet bojā cilvēki.

Autora komentārsAtvērt
Atlants