Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.10.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 1.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 2.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 3.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 4.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 5.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 6.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 7.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 8.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 9.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 10.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 11.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 12.
  • Referāts 'Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Tiesību sistēma    4
1.1.  Tiesību zinātne    5
2.  Tiesību normas – tiesību sistēmas pamatposms    6
3.  Tiesību sistēma Latvijā    8
3.1.  Nepilnības Latvijas tiesību sistēmā    9
  Secinājumi    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Tiesības ir sarežģīta, daudzpusīga un svarīga sabiedriska parādība, ko jurisprudencē un filozofijā pamatoti sauc par fenomenu, tās ir visiem saistošas uzvedības normu sistēma, kas izteikta likumos un citos valsts atzītos avotos, kas regulē sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un ir tiesiskās vai prettiesiskās darbības novērtēšanas obligāts kritērijs, kas balstās uz brīvības, taisnības un vienlīdzības principiem.
Tiesību normas ir formālas, rakstiskas, oficiālas un likumiskas normas. Sods par tiesību normu pārkāpšanu ir formāli noteikts ar likumu un par attiecīgo pārkāpumu pienākas jau iepriekš noteikts sods. Tiesību normas ir tiesību sistēmas pamatposms, no kā vispār ir cēlusies tiesību sistēma.
Pasaulē ir vairākas tiesību saimes. Kontinentālā (romāņu-ģermāņu) tiesību sistēmas saime, pie kuras arī pieder Latvija, izšķir publiskās un privātās tiesības. Publiskās tiesības regulē attiecības starp valsti un personu, nosaka to publiskās tiesības un pienākumus, kā arī nosaka valsts iekšējo uzbūvi. Privātās tiesības ir tiesības, kas aizstāv personas intereses tās līdztiesīgajās attiecībās ar citām personām.

Autora komentārsAtvērt
Atlants