Jau pašā civilizācijas rītausmā cilvēkiem bija vajadzība skaitīt. Skaitīšana notika gan uz pirkstiem gan ar akmentiņu palīdzību. Līdzīgi notika skaitīšana, izmantojot koka nūjiņas ar iegriezumiem. No pirkstu rēķiniem cēlušās piecinieku un desmitnieku skaitīšanas sistēmas. Senie ķīnieši, persieši, indieši un peruāņi skaitīšanai lietoja virves ar mezgliem. Palielinoties skaitļošanas apjomam, radās nepieciešamība pēc ērtākām skaitļošanas ierīcēm.
Nozīmīgs bija romiešu izveidotais abaks. Tajā plāksnītes rievās pārvietoja akmentiņus. Saskaitot akmentiņi tika pievienoti, atņemot – noņemti, bet reizināšanu un dalīšanu veica kā atkārtotu saskaitīšanu vai atņemšanu. Senajā Romā abaku dēvēja par calculi vai abaculi. Saglabājies no bronzas darināts romiešu abaks, kurā calculi pārvietojās vertikāli izvietotās risēs. Apakšā novietoja akmentiņus skaitīšanai līdz 5, bet augšējā daļā bija vieta akmentiņam, kurš atbilda pieciniekam.…
