-
Romāna "Mērnieku laiki" konspekts pa nodaļām
TOP 50
VII. nodaļas apraksts
Šajā nodaļā aprakstīts tas, ka Annuža jūt, ka šīs būs viņas pēdējās dzīves dienas, tāpēc palūdz, lai pie viņas atsūta mācītāju. Kad mācītājs atnāk Annuža sāk stāstīt viņam savu dzīves stāstu par to, ka, kad vēl bijusi jauna, dzīvojusi savā dzimtenē pie kungiem audzēknes kārtā, kur sadraudzējusies ar lielkunga meitu Elvīru, taču pēc pāris gadiem Annužai bijis jādodas prom un Elvīru viņa vairs nav satikusi. Poļu pusē viņa iedevās laulības dzīvei, taču tā bijusi neveiksmīga, jo nāve nolaupīja viņas divus bērnus un pēc tam arī laulāto draugu, tāpēc viņa kādā muižā apmetās par kalponi. Kādu dienu pie viņiem ieradusies sveša ģimene un varēja manīt, ka muižas esošie īpašnieki neturēja uz viņiem labu prātu, jo muižas kungiem šai ģimenei bija muiža jāatdod. Pa to laiku uznāca kari, bet lielmāte ar bērnu palika tepat. Annuža šo lielmāti tuvumā nebija redzējusi, bet tad, kad lielmāte izsauca viņu pie sevis, atpazina, ka tā esot viņas bērnības draudzene Elvīra. Tā dien dienu viņas pavadīja runājoties, līdz kādu dienu Elvīra pēkšņi bija kļuvusi nemierīgā un teica Annužai, ka viņai jādodas prom no šejienes ar viņas meitu un pa laikam jāuzraksta, kur viņa apmetusies, un kā viņai iet. Taču pusceļā nogājusi, Annuža sastapa Slātavas daļā jaunības paziņas Gaitiņus, kuri aicināja Annužu apmesties pie viņiem, kur viņa palika pavisam. Toreiz otrai Oļiņu saimniecei bija piedzimusi meitiņa Trīnīte, kura bija Lienas vecumā. Kādā vasaras dienā Oļiniete bija palūgusi, lai, ja uznākšot negaiss, viņa ar savu Lienīti ieskrien pie Trīnītes. …
Ja nevēlies laiku pavadīt, lasot mūžīgi garo romānu 'Mērnieku laiki', tad šis konspekts ir domāts tieši tev. Konspekts ir 13.lpp. garš un tajā pa nodaļām sīki aprakstīti svarīgākie katras nodaļas notikumi. Konspektēta katra romāna nodaļa. III.DAĻA ( apraksta piemērs) I.nodaļas apraksts Šajā nodaļā aprakstīts vasaras svētku laiks, kad visi slātavieši posās uz baznīcu. Tikai Liena ar Annužu palika mājās. Lienai bija piedzimusi meitiņa vārdā Anna, taču pati Liena par to visai nepriecājās, jo bija noraizējusies par Kaspara pazušanu (viņa bija kļuvusi domīga un klusa, taču Annuža tajā pašā laikā bija kļuvusi daudz spirgtāka un šķiet bija atguvusi savu jaunības garu, jo nu bija jārūpējas gan par Lienu, gan Lienas un Kaspara meitu). Pie Annužas atnāca arī Oļiņu kalpone Grieta, kura apvaicājās par to, kā iet Lienai un vai viņa arī grasoties iet uz baznīcu, uz ko Annuža atbildējusi, ka tādās netīrās drēbēs jau nevarot nekur iet. Kalpone arī pastāstīja Annužai, ka Prātnieks ar Oļinieti prāto kā Lienai vairāk kaitēt un priecājas par katru Lienas neveiksmi, kā arī izplata runas, ka Kaspars Lienu apkrāpis. Kalpone Annužai arī prasīja, ko viņa domā par Kaspara pazušanu, taču Annuža teica, ka nezin un nevar saprast, kur Kaspars pazudis. Nākamajā rītā, kad Annužai vajadzēja aizskriet pār kalniņu, viņa bērnu atstāja pieskatīt Lienai. Tomēr drīz pēc Annužas aiziešanas Liena paņēma bērnu un devās uz kaimiņu baznīcu, kur agrāk bijusi daudzas reizes. Tur viņa piegāja pie kāda vaļēja loga un klausījās mācītāja teiktajā. Taču drīz vien ap viņu sāka pulcēties cilvēki, kuri bija devušies ārā, jo iekšā bija pārāk daudz cilvēku, tāpēc gaiss bija kļuvis smags un gurdinošs.....
