Tradicionāli mičošanai nav viena noteikta laika, kad rituālu veica. Ja bija garās kāzas, tad mičošana notika tautieša mājās, tās dienas vakarā, kad jaunais pāris ierodas. To cenšas izdarīt pēc iespējas ātrāk, vislabāk, ja tas notiek vēl pirms panāksnieku ierašanās, lai, kad viņi ir ieradušies, varētu teikt, ka līgava jau ir nomičota, kā rezultātā viņi vairs nevarētu prasīt līgavu atpakaļ. Bet to varēja veikt arī pirmās dienas vakarā, arī līgavas mājās, viss atkarīgs no apstākļiem. Parasti tomēr to veica līgavaiņa mājās. Bieži vien mičošanas ceremonija notika ap pusnakti, tā pastiprinot iniciācijas rituāla nozīmi – meitas pāriešanu sievu kārtā. Ir sastopamas vairākas tautasdziesmas, kurās aicināts mičot vēl pirms gaiļa laika, t.i., naktī, piemēram:
„Mičojat, mičotāji,
Gaiļu laika negaidat;
Kad atnāks gaiļu laiks,
Paliks brūte nemičota.” (24306)…
