1.Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas (1889) raksturojums
Tiesu iekārtu Baltija guberņās var sadalīt divos nosacītos posmos, pirms un pēc 1889.g. Pēc 1889.g uz Baltiju attiecināja 1864. g. tiesu iekārtas likumu (ustavu) Un Baltijā izveidojās tiesas mūsdienu izpratnē. Pēc zemnieku brīvlaišanas izveidojās īpaša zemnieku kārtai paredzēta tiesu iekārta (Vidzemē jau saskaņā ar 1804.g. Vidzemes zemnieku likumu.
Tiesu iekārta līdz 1889.g.
Vidzeme:
Hoftiesa => Zemes tiesa => Kārtības tiesa
Kurzeme:
Virsgalma tiesa => Virskapitāna tiesa => Kapitāna tiesa
Pilsētās tiesu iekārta bija pēc vācu parauga. Krievu laikos līdz 1889. g. pilsētu tiesu iekārtai bija raksturīgi tas, ka tiesu iekārta attīstījās balstoties uz Vācijas tiesu iekārtām jaunākajām atziņām. Vācu tiesu iekārtai bija raksturīga daudzu specializētu tiesu izveidošana.
Rātes tiesa:
Fogtu tiesa, Landfogta tiesa (ārpus pilsētu mūriem), Bāriņu tiesa (1.inst. tiesa), Tirdzniecības tiesa, Ķemerejas un Cunftu tiesa, Krimināldeputācija (kriminālpolicija mūsdienu izpratnē, dzērienu nodokļu tiesa.
Zemnieku tiesas.
Vidzemē (3 pak.)
Apriņķa tiesa (pēc draudzes tiesu principiem) => Draudzes tiesa ( priekšs. muižn., piesēdētāji) => Pagasta tiesas (tiesneši – zemnieki). …
