Lasot Raiņa lugu „Uguns un nakts”, es sapratu, ka šī luga ir kā divas paralēles. Pirmā atspoguļo cilvēku attiecības, bet otrā – Latviju un tās vēsturiskos notikumus 20. gadsimta sākumā.
Visspilgtākā lugas varone, manuprāt, ir Spīdola, kuras simboliskā nozīme lugā ir daile, gaisma, tautas radošais gars. Viņa ir sieviete, kura apzinās savu skaistumu: „Es kustos pati, man klausa visi, jūs vāji bez manis. Es esmu skaistāka par visu, kas zemes virsū un zem zemes ellē.” Nevarētu teikt, ka šīs iezīmes ir nepatiesas, jo Lielvārds to apstiprina: „Dievs veselību dod šī nama tēvam un skaistai zeltenei.” Tomēr sievietei nepietiek būt tikai skaistai, viņai ir jābūt neatkarīgai un jāmāk pastāvēt par sevi, ko Spīdola arī pieprot: „Es esmu brīva un pati sev.” …
