(Def.) Pusvadītāji ir vielas, kuru īpatnējā pretestība ir mazāka nekā dielektriķiem, bet lielāka nekā vadītājiem.
Populārākie no pusvadītājiem ir Si, Ge.
Elektriskā strāva rodas karsējot pusvadītājus. Un šo pusvadītāju vadītspēju sauc par elektrovadītspēju.
Elektronvadīspēju nosaka brīvie elektroni.
Pusvadītājos ir divu tipu lādiņnesēji- elektroni un caurumi (vakanta vieta, kurā trūkst elektrona).
Ja pusvadītājiem ir piejaukumi tad reizē ar pašvadītspēju rodas vēl piejaukumvadītspēja.
Tiek iedalīti divi piejaukumu veidi- Donorpiejaukumi un Akceptorpiejaukumi.
Donorpiejaukumi- piejaukums, kas viegli atdod elektronus un tātad palielina brīvo elektronu skaitu. Elektronu skaits ir lielāks nekā caurumu skaits tos sauc par n tipa pusvadītājiem.
Akceptorpiejaukumi- piejaukumi kuriem ir nepieciešami elektroni un viņi veido caurumu. Caurumu skaits kristālā ir vienāds ar piejaukuma atomu skaitu. Šos pusvadītājus sauc par p tipa pusvadītājiem.…
