Mīts: Edips apprecēja savu māti Jokasti, viņš nogalināja savu tēvu Lāju. Viņš izdūra acis, lai sevi sodītu un, meitas Antigones vadīts, aizbēga no Tēbām.
Freids uzskatīja, ka zēni bērnībā visvairāk ir pieķērušies mātēm un tēvos saskata sāncenšus mātes mīlestībai: zēna baiļu un greizsirdības jūtas pret tēvu mijas ar vainas apziņu, jo bērnam piemīt arī zināmas mīlestības jūtas pret tēvu.
Svarīgi ir tas, ka bērnībā šī kompleksa parādīšanās ir normāla. Taču kompleksam jāpazūd, ja starp vecākiem un bērniem izveidojas līdzsvarotas attiecības. Pretējā gadījumā komplekss turpina pastāvēt līdz brieduma gadiem, kas rāda savas daudzās sejas.
Ļoti svarīga ir ģimenes vide ar dabisku tēva vīrišķību un mātes sievišķību bez pārliecīgas pieķeršanās. Var sacīt, ka Edipa komplekss parādās desmit gadījumos no desmit, bet pazūd retāk, nekā varētu domāt. Astoņiem cilvēkiem no desmit paliek tā pēdas – dziļākas vai seklākas.
Šī kompleksa dēļ veidojas dažādas psihiskas slimības. Tā dēļ tiek sabojāta dzīve. Vīrietim tas daudzkārt ir iemesls sievišķībai, gļēvulībai un bailēm, bet sievietei – pārāk lielai vīrišķībai. …
