Ģenealoģijas metode. To izstrādāja un sāka lietot cilvēka iedzimtības pētīšanai F. Galtons 19. gs. otrajā pusē. Metodes pamatā ir datu savākšana par noteiktas pazīmes iedzimšanu ģimenē. Tādēļ šo metodi dažkārt sauc arī par ģimeņu metodi. Pētnieks ievāc ziņas par attiecīgo pazīmi vairāku paaudžu priekštečiem no mātes un tēva puses. Šos materiālus apstrādā statistiski un attēlo ģenealoģiju veidā. Pēc ģenealoģija attēlotas pazīmes parādīšanās rakstura nosaka, vai pazīme ir dominanta vai recesīva, saistīta ar dzimumu vai poligēni iedzimstoša. Tā, piemēram, 1637. gadā dzimušajam Zanam Nugāram bija vistas aklums (slikta redze krēslā un tumsā). Viņa pēcteču 10 paaudzēs 139 personām ir konstatēts šis pats defekts. Kā redzams attēlotajā ģenealoģijā, defekts parādās no paaudzes paaudzē. Ja kādā paaudzē defekts neparādās neparādās arī nākamajās paaudze. Tā iedzimst dominantās pazīmes.
Plaši pazīstama ir hemofjlijas (asins nesarecēšanas) iedzimšana, jo šī slimība bija izplatīta Eiropas karaļu dzimtu vīriešu/ kārtas pārstāvjiem. Hempfiiiju izraisošais gēns acīmredzot radāsj angļu karalienei Viktorijai mutācijas rezultātā, jo līdz tam šajā dzimtā asins nesarecēšanas slimība nebija parādījusies. Karaliene Viktorija, pati būdama vesela, bija šī gēna nēsātāja un nodeva tp dēlam, kurš slimoja ar hemofiliju, un divām meitām, kuras pasāk bija veselas, bet kuru dēli slimoja. Pārējie Viktorijas bērni nesaņēma hemofilijas gēnu. Karalienes Viktorijas bērni šo slimību izplatīja citās Eiropas karaļu ģimenēs. Pēc šāda tipa iedzimst ar dzimumu saistītās recesīvās pazīmes.
Līdz mūsu gadsimta trīsdesmitajiem gadiem ģenealoģijas metodi izmantoja tikai atsevišķu ģimeņu pētīšanai. Vēlāk ar šo metodi sāka pētīt noteiktas slimības izplatības raksturu lielās ļaužu grupās, pat valstu mērogā. Tā Siogrens (1931) Zviedrijā izpētīja ģenealoģijas visiem slimniekiem ar juvenilo amaurotisko idio-tiju (lipīdu vielmaiņas slimība), noteica ģenētisko skaldīšanos katrā ģimenē un vecāku asinsradniecību. Attēlojot ģeogrāfiskajā kartē to triju dzimtu migrāciju, kurās bija šī slimība, izdevās noskaidrot kaitīgā gēna izplatīšanos valstī pēdējos l'/a gadsimtos.…
Apraksts par ģenētikas pētīšanas metodēm (dvīņu, citoģenētiskā utt.)
