Izlasot šos abus darbus, man radās vairāki iespaidi par karu. Pasaules mērogā ir bijuši divi lieli kari, par tiem esmu dzirdējis gan vēstures stundās, gan dažādās filmās. Tagad izlasot šos darbus, manas domas par karu tikai pasliktinājās. Baigi likās trīs realitātes atspoguļojumi- vajadzīgā drosme un spēks, neticamā dzeršana kara laikā un bērnu iesaistīšana šausmīgajās cīņās.
Cilvēks bez drosmes karā nav cīnītājs. Hemingveja darbā " Ardievas ieročiem" tikai ar lielu drosmi un apņēmību Henrija kungs dezartēja. Un cik gan daudz vajag spēku un drosmi, lai apņemtos bēgt, iekristu upē un vēl ledainā ūdenī peldētu. Drosme bija vajadzīga arī ar Ketrinu kopā bēgot uz Šveici, kaut gan viņus varēja nošaut.. Arī morālais spēks bija ļoti nepieciešams- kā savādāk varētu noskatīties sava drauga bojāejā, kas īpaši atspoguļota Remarka " Rietumu frontē bez pārmaiņām".…
