Gustavs Ernesakss

2.2. Melodija
Melodija ir galvenā muzikālās domas paudēja, tā iedarbojas uz klausītāju, radot skumju un ilgu sajūtu. Dziesma sākas ar 2.altu ērģeļpunktu. Melodiskā līnija viscaur darbam ir līdzena un mazkustīga, tomēr tā ir izteikti viļņveidīga, piemēram, 4. un 5. taktī. Takts garumā, ar melodijas kustību, ir imitēt mazi vilnīši, kas provocē melodiju sadalīt pa taktīm un neveidot kopēju frāzi. Tomēr, no 2. takts līdz 6. taktij, soprāna melodijā ir saklausāms kopējs vilnis, kas aizved frāzi līdz 6. takts, pirmajai taktsdaļai. Melodija seko tekstam.
Dziesmas pirmajā posmā (1.-11.), lielākoties ir lejupejoša melodija. Augšupejošie tercas apjoma lēcieni ir izmantoti, lai akcentētu nākamā vārda, pirmo zilbi un pievestu pie tās. Otrajā posma, īpaši 14-16. taktī, ir izteikti lejupejoša melodija, radot nopūtu intonāciju. Mūzikā šī intonācija rada skumju, žēlabainu nokrāsu. 2.altam ir kantilēna, plašas elpas melodija. Dziesmā komponists izcēlis jautājuma frāzi „Kur tagad tās/tie?” (7.,17.,28. taktī) ar ļoti līdzena, šaura diapazona melodiju, bet ar ritma palīdzību akcentējot pirmo taktsdaļu. Kulminācijā, līdzeni augšup ejot un kāpinot tempu, dinamiku un spriedzi, izmantots tikai m6 apjoms. Kadencē saklausāma runas intonācija – 1.alts, izmantojot atkārtotas skaņas un tercas diapazonu, mierīgi un līdzeni veic teicēja lomu, atgādinot klausītājam, ka viņš ir tikai garāmgājējs.
Kopumā, kordziesmas diapazons ir visai šaurs.
2.3. Balsvedība
Soprāna balsvedībā bieži vērojami tikai tercu lēcieni. 1.soprāns ar 2. soprānu A un C posmā savstarpēji dzied tercās, bet B posmā, tās izmantotas kā pavadošā balss. Arī B posmā soprānam nav lielu lēcienu. Lielākais lēciens ir kvartas apjomā. C posmā, 1.soprāna partija nav ērta balsij, jo soprānam viena frāze ir ilgstoši jādzied augstā tesitūrā, klusā dinamikā.
…