Aglona kā viens no baltu tautu apdzīvotiem centriem pazīstama jau ar 1800. – 500. gadu p.Kr. Kādreiz te auga biezi egļu meži, kas kopā ar bagātīgo ezeru un upju sistēmu veidoja labvēlīgu dabisku vidi novada attīstībai. No egles nosaukuma Aglona arī ieguva savu vārdu (egle vietējā izrunā – agļa). Saglabājušās vēstures liecības apstiprina, ka tā jau sen veidojusies kā latgaļu svētvieta.
Pirmo vēstures avotos pierakstīto ziņu par Aglonu kā piederošu jau kristīgajai kultūrvidei varētu minēt 1263.g. traģiskos notikumus, kad te tika nogalināts Lietuvas 1. karalis Mindaugs ar saviem 2 dēliem Rukli un Rupeiki. 1250. – 1251.g, sākumā Mindaugs pieņēma kristietību kopā ar savu sievu (kura saņēma vārdu Marta) un 2 jaunākajiem dēliem, bet pēc 2 gadiem kļuva par karali. Saskaņā ar to zinātnieku atdzinumu, kuri latgaļu cilts nosaukuma vārda sakni saista ar lat-, let-, lot-, kādu Mindauga valsts daļu varētu meklēt arī latgaļu zemēs.…
