Otrkārt, augstākas cenas stimulē piedāvājumu, sekmē ražošanas paplašināšanu un nodarbinātības palielināšanu. Tas nozīme, ka mērena inflācija ir ražošanas attīstības u ekonomiskās aktivitātes kāpināšanas sekmētāja.
Treškārt, notiek ienākumu pārdalīšana. Budžeta un citu iestāžu darbinieku fiksētās algas parasti atpaliek no cenu pieauguma. Šo darbinieku reālie ienākumi sarūk. Pat tad, ja algas aug vienlaikus ar cenām, ir vērojama zināma laika atstarpe, un reālie ienākumi samazināšanās uz laiku kļūst neizbēgama.
Tās iedzīvotāju grupas, kuras var palielināt ienākumus, no inflācijas var arī iegūt. Arī kredīta ņēmējs var iegūt, ja aizņēmuma procenta likme ir zemāka par inflācijas tempiem.
Ceturtkārt, attīstītā tirgus sistēmā iedzīvotāji nogulda savus brīvos naudas līdzekļus depozītos vai vērtspapīros ar fiksētu ienākumu. Ja inflācijas tempi ir augstāki nekā šie fiksētie ienākumi, noguldītāji zaudē. Arī kreditori atrodas tādā pašā situācijā, jo naudai, ko atdod aizņēmēji, būs mazāka vērtība kā aizdotajai.…
