Mūki klosteros bija gandrīz vienīgie izglītotie cilvēki viduslaikos. Un baznīca viduslaikos bija viena no lielākajām zemes īpašniecēm. Klosteru nolikums: „Vispirms Dievu to kungu mīlēt no visas sirds, no visas dvēseles. Tad tuvāko mīlēt kā sevi pašu. Nevienam nedrīkst darīt to, ko negribi, lai izdara tev. Pašam sevi noliegt, lai sekotu Kristum. Mīlēt gavēni. Nabagos paēdināt. Kailos apģērbt. Slimos apmeklēt. Sērojošos mierināt. Ļaunumu neatdarīt ar ļaunumu. Nedarīt netaisnību, bet to pateicīgi panest. Paklausīt abata prasībām visā.”
Manuprāt, viennozīmīgi nevar pateikt, vai viduslaiki bija negatīvs laika posms vai pozitīvs. Salīdzinājumā ar antīko kultūru, viduslaiki nebija tik attīstīti, tie pat bija salīdzinoši primitīvi. Taču arī viduslaiki ir kaut ko devuši, kas ir nozīmīgs arī mūsdienās. Mums nebūtu tādas valstis, tādas valstu iekārtas, politiskās sistēmas un tādas robežas kādas tās ir tagad, ja nebūtu bijis tāds laika posms kā viduslaiki.
…
