Žurnālistam ir jābūt lojālam attiecībā uz faktiem. Nodošanās faktiem un patiesībai ir obligāta morālā prasība žurnālistikā.
Svarīgi ir arī spēja norobežoties no personīgās pieredzes. Tas ir nepieciešams, lai radītu izpratni. Tas attiecas arī uz nošķirtu ziņkārību, ir vajadzīga pētnieciska pieeja notikumiem un idejām. Nošķirtība pieprasa žurnālistam būt saistītiem ir pierādījumiem un prātīgiem secinājumiem.
Cieņa pret kopīgām vērtībām, noteikumiem, likumiem un kārtību. Tas sniedz kopības sajūtu. Šie nosacījumi liek žurnālistiem uzmanīties katrā darbībā, kas var radīt nevēlamas sekas, nošķirt grupas, šķiras vai rases.
Žurnālistam ir arī jāsaprot, ka mūsu vārdiem ir sekas, un viņam ir jāuzņemas zināma atbildība par šīm radītajām sekām.
Kad filozofi runā par labu dzīvi, viņi ar to domā dzīvi, ja cilvēki prot lasīt, runāt, un brīvi izvēlēties; ja cilvēkam nav jādzīvo bailēs, ja viņi var paļauties uz kopīgām vērtībām kā uz vienlīdzīgas iespējas pievilcību un noziegumu nevēlamību. Žurnālisti bagātina un reklamē šīs aktivitātes ar to vērtību palīdzību, ko viņi izmanto savā darbā.
Žurnālistikā nedrīkst pieļaut darbības, kas aizskar cilvēkus, sagrauj kopienu. Šīs darbības ir amorālas, ja vienīgi tās attaisno spēcīgi morāli apsvērumi.
Uzvedības kodekss
…
