6. Laulības noslēgšana un laulības šķiršana.
Galvenā vieta Romiešu tiesībās ierādīta likumīgām laulībām, šādu laulību varēja noslēgt tikai pilntiesīgs Romas valsts pilsonis. Laulību slēdza uz mūžu un tās pamatā bija vienošanās.
Laulību varēja noslēgt dažādos veidos:
- nozogot nākamo sievu,
- nopērkot nākamo sievu,
- sakrālā aktā reliģiskā kulta vietā,
- uz noilguma (sieviete nodzīvojusi pie vīra gadu no vietas, tad šāda laulība tika uzskatīta par likumīgu).
Romiešu likumdošana paredzēja vairākus laulības noslēgšanas noteikumus:
- minimālais vecums - vīriešiem 14 gadi, sievietēm 12 gadi;
- laulātajiem bija savstarpēja jāvienojas;
- laulātajiem bija nepieciešama tēva atļauja;
- laulību nevarēja slēgt tuvu radinieku starpā, arī svainība bija šķērslis laulībām.
Laulības ar vīra varu pār sievu (cum manu) un viņas mantu slēdza ar formālu aktu. Laulības bez vīra varas (sine manu) netika slēgtas ar formālu aktu, to varēja viegli šķirt. Tas radīja nestabilitāti laulību institūtā. Tāpēc ar laiku radās nosacījumi laulības stabilizēšanai. Romieši radīja laulību nosacījumus:
1. nevar pastāvēt pie testamenta, ja nav laulībā;
2. noteica ierobežojumus uz pūru.
Laulību beidza arī tad, kad viens no laulātajiem nomira, vai arī krita gūstā un līdz ar to zaudēja savas tiesības kā pilntiesīgs Romas pilsonis.
…
