1804. gada Vidzemes zemnieku likums, kā arī 1809. gada papildinājumi savu mērķi nesasniedza. Muižnieki neievēroja likumā noteiktās zemnieku tiesības. Zemnieku nemieri pastiprinājās. Krievijas valdība pieprasīja, lai muižnieki nenokavējoties veiktu pasākumus zemnieku nomierināšanai. Baltijas muižnieki nolēma, ka vislabākais veids saimnieciska stāvokļa uzlabošana ir atbrīvot zemniekus no dzimtnieciskās verdzības , bet viņu zemi paturēt savā īpašumā.
1810. gada Igaunijas muižnieki iesniedza valdībai priekšlikumu par zemnieku brīvlaišanai. Aleksandrs I tam piekrita. Tika izstrādāts zemnieku brīvlaišanas likums, kuru cars parakstīja: Igaunijai- 1816. gada…
