Dziesmā ir stāstītas domas par to, kāds ir laiks. Laiks – tas ir acumirklis. Tā sekunde, kas tikko ir bijusi te, vairs nekad neatgriezīsies, tā ir pazudusi pagātnē. Laiks paskrien tik ātri, ka dažreiz šķiet, ka tu pamosties no sapņa, redzot sevi vecāku, savādāku, ar mīļumu atceroties, ka vēl nesen bija savādāk. Bet ‘nesen’ ir aizgājis nebūtībā, paliekot par atmiņām, kas ar katru mēnesi un gadu kļūst aizvien blāvākas, līdz paliek tikai aprises. Bet dažreiz tas, kas ar mums notika nekad arī netiek vairs atcerēts. Dziesmas autors ir pārliecināts, ka jādzīvo ir šai dienai, it kā šī diena ir bezgalīga, it kā mūžība ir tagad. Laiks negaida nevienu, tas steidzas uz priekšu, neskatoties ne uz ko. Gads paiet kā diena, diena – kā sekunde. Laikam nav ne sākuma, ne gala, tas vienkārši ir, vienmēr būs. Rīt var nebūt ne tevis, ne manis, paliek tikai mīlestība – saka autors. …
