Ciešanas ir garīgas vai fiziskas sāpes. Tas ir pārdzīvojums, kas parasti nav atgriezenisks, - zaudēto nav iespējams atgūt. Nereti cilvēks jūtas nelaimīgs šķietami nesvarīga iemesla, sīkuma dēļ.
Ciešanu un nelaimju izpratne, zināšana atver cilvēkam acis uz dzīvības brīnumu. Dzīvība ir dāvana, bet cilvēka īpatnējā esība netiek dota par velti. Viss, kas mums tiek dots, izvirza aizvien jaunus uzdevumus, rūpju nastu. Cilvēkam piemīt spēja domāt, taču tikai viņš spēj palikt ārprātīgs; viņš tiecas mīlēt, taču viņam nepārtraukti pastāv iespēja palikt nemīlamam; cilvēks vēlas darīt labo, taču caur viņa darbību pasaulē visvairāk ienāk ļaunais, jo viņš ir vienīgā būtne, kuras spēkos ir nodarīt ļauno ne tikai citam, bet arī sev pašam. Cilvēks savā varenībā var bezgalīgi pacelties pāri citām dzīvajām būtnēm, taču var arī krist…
Paša ciešanas var izraisīt citos līdzcietības spējas, spēju ciest līdzi citu ciešanām, tās uztverot kā savas. Par otra ciešanām mēs varam spriest tikai pēc līdzības ar sevi.
Arvien aktuāls būs jautājums, ka neviens negrib ciest, bet to, kurš nav cietis, nevar pilnībā dēvēt par cilvēku.
Nav labi kādam vēlēt ciešanas, bet dīvainākais ir tas, ka mēs savu vēlmi darīt labu, palīdzēt otram vislabāk varam paust tieši ciešanu brīdī.
…
