Lancetnieki ir apmēram 8 cm gari dzīvnieki, kas dzīvo uz grunts un atrodami gandīz visas jūras, īpaši siltajas. PlaSi sastopami tie ir Melnajā jūrā.
Par būtiskāko pazīmi var uzskatīt hordu, kas saglābajas visu mūžu. Asinsrite ir slēgta, bet nav sirds. Nervu sistēma – caurļveida, nervu caurule atrodas virs hordas.
Lancetniekiem nav galvaskausa un norobežotu galvas smadzeņu. Tāpāc tie pider bezgalvas kausajņem.
Elpošana notiek ar žaunām. Kermeņa priekšgalā redzamas žaunu spraugas.
Lancetnieku zivjveidīgaķermeņa priekšgalā ir ar taustekļem apņemta neaiverama mute, tādēļ dzīvnieks nepārtraukti uzņemtu barību. Mute pāriet milzīga rīkle, kuras sienās atrodas žaunuspraugas. Ķermeņa pakaļgalā rīkle sašaurinās, pāriet īsā žaunā un beidzas ar analo atveri. No zarnas sākumdaļas atiet aknas, kas izdala gremošanas sulas. Lancetniekiem nav nieru, un izvadsistēmu veido nefrīdiji.
Lancetnieki ir šķirdzimumu dzīvnieki. Sievišķajem īpatņiem ir olnīcas , vīrišķajem – sēklinieki. Apaugļošanās notiek ārēji – ārpus mātītes organisma…
