Eiropas valstu likumdošanas nozaru attīstības īpatnības

EK Tiesas prakse
Vēl viens nozīmīgs ES T avots ir EK Tiesas un EK Pirmās Instances Tiesas prakse, kurai blakus augstāk minētajiem sekundārajiem T aktiem (R,D,L) ir liela loma ES T jaunradē un to turpmākā attīstībā.
Iepriekš minēto Tiesu spriedumi palīdz izprast ES T aktos ietverto normu jēgu, kā arī sniedz iespēju izmantot spriedumos ietvertos principus nacionālajās tiesu un administratīvajās institūcijās.
Civilprocesa likums paredz T personām ar nacionālās tiesas starpniecību pieprasīt prejudiciālu nolēmumu EK Tiesai (Līguma 234.p.) lietās par ES T aktu interpretāciju.

Konkurences padomes pieņemtajos lēmumos tiek ievēroti ES institūciju konkurences jomā nostiprinātie principi:
- ES struktūrfondu nauda tiek piešķirta, balstoties uz ES regulu noteikumiem
- T pieprasīt EK Tiesas prejudiciālu nolēmumu lietā, kas ir strīdīga no ES T aspekta
- diskriminējošu nosacījumu, kas var kavēt ES dalībvalstu uzņēmumu T veikt saimniecisko darbību citā dalībvalstī, aizliegums.
Šie ir tikai daži no punktiem, kas izriet no ES T un ar kuriem var nākties saskarties, īstenojot saimniecisko darbību.

Civilprocesa likums (5.p.) nosaka: „Tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, LR saistošiem starptautiskajiem līgumiem un ES T normām”

Ik gadu EK izstrādā tā saukto likumdošanas programmu (Commission legislative and working programme), kas ietver arī nākamajā gadā izskatīšanai paredzēto D un R projektu sarakstus.
2009.gada programmā tika iekļauti 2 likumdošanas aktu projektu saraksti, no kuriem:
- pirmajā atrodami jaunie, uz izvirzītajām prioritātēm balstītie T aktu projekti,
- otrajā – iepriekšējos gados neatbalstītie EK priekšlikumi.

2007.gada programmā tika paredzēts virzīt izskatīšanai 344 T aktu projektus. 436 projekti bija iepriekšējo gadu piedāvāto projektu sarakstā.

EK likumdošanas programma nav galīga, jo:
- EK var pieņemt lēmumu atsevišķās programmās iekļautos punktus tomēr nevirzīt tālāk izskatīšanai.
- Tāpat var tikt sagatavoti projekti, kuri sarakstā nav minēti, ja rodas nepieciešamība pēc ES kopīgas rīcības kādā jautājumā.
…