Tēbu valdnieks Pentejs savukārt ir izteiks racionalists savos uzskatos, kam nav pieņemama Dionīsa dievišķā izcelsme, tas to noliedz un apstrīd. Dionīsu un viņa darbības tas uzskata par pamatotu draudu pastāvošai valsts iekārtai un vispārējai kartībai, jo tam nav pieņemamas šo svētku laikā notiekošās orģijas un vaļības. Netiklības un izlaidības ienakšanu un izplatību, ko sējis Dionīss, viņš nolemj apkarot, sagūstot pašu vaininieku – Dionīsu.
Darba iracionalitāte spilgti izpaužas Dionīsa kulta ietvaros, deju, absolūta vajprāta, ekstāzes un orģiju formā. Būdami mūzikas, dejas un vīna skurbuma varā, cilvēki absolūti zaudēja jebkadus racionālos rāmjus savai rīcībai, zaudēja saprātu un realitātes izjūtu. Dionīsa kultam raksturīga arī izteikta seksualitātes klātbūtne, jo falls un satīri bija regulāri Dionīsa pavadoņi. Šādas ekstāzes galvenais merķis bija aptumšot prātu un atslēgt to no racionālās spriestspējas, paverot savu apziņu iracionālajam, dievišķajam un neizskaidrojamajam, mainot savu identifikāciju, aizmirstot sevi, izlaužoties no savas eksistences ierobežotās čaulas un distancējoties no tās. Ekstāzes un saprāta zaudēšanai kalpoja ritms, melodija, deja, vīns, seksualitāte, kā palīglīdzekli, kas arī ļāva „izkāpt” no sava „es”, izmantoja arī maskas.
…
