Mākslas pirmsākumi sniedzas ļoti tālā senatnē. Par tās pirmsākumiem mēs nezinām neko daudz vairāk kā par valodas izcelšanos.
Cilvēks vēl neprata apstrādāt zemi un audzēt mājlopus, dzīvoja alās un ģērbās zvērādās, bet viņš jau prata zīmē, gleznot un veidot, tātad viņš patiešām pazina mākslu. Par to, protams, mums liecina lieliskie gleznojumi un zīmējumi klinšu alās, no akmens, kaula un koka darinātās statuetes, figurāli griezumi uz brieža raga un akmens plāksnēm. Tie mūs pārsteidz ar dzīves parādību uztveres asumu, izteiksmes spilgtumu.
Mūsdienu cilvēks par šīm slepenajām alām un gleznojumiem, zīmējumiem un plastiskiem veidojumiem ilgi neko nezināja, jo tas viss bija noticis ļoti, ļoti sen, aptuveni pirms 32 000 – 10 000 gadiem , tas ir vēl akmens laikmetā. Lasot literatūru par akmens laikmetu bija interesanti uzzināt, ka akmens laikmetu hronoloģiski var iezīmēt tikai nosacīti, jo tas ne visās zemeslodes malās norisa vienādi ilgu laiku. Tikai pagājušā gadsimta vidū arheologi pirmo reizi atklāja seno alu cilvēku mītnes un reizē arī neparastos ‘’alu muzejus’’. Šādu ‘’alu muzeju’’ ir daudz, visvairāk tie sastopami Eiropas dienvidu daļā –Francijas un Spānijas teritorijā. …
