-
Komunikācijas teoriju tradīcijas un to ietekme uz pētniecības metodēm un teorētisko spriedumu veidošana
Šīm tradīcijām ir daudz kopīgu iezīmju. Par kopējo to mērķi kalpo komunikācija kā sociālās realitātes radīšana un uzturēšana. Tās visas atzīst to, ka cilvēku komunicēšanas process ir radies no cilvēku nepieciešamības pēc savstarpējās saskarsmes. Komunikācija tiek pamatota ar vajadzību cilvēcei uzturēt savas sociālās un kultūras attiecības, līdz ar to pētnieki aplūko komunikāciju procesus kā cilvēku savstarpējās mijiedarbības rezultātu.
Atšķirības starp pieejām ir rodamas komunikācijas centrālā objekta vai vides aprakstā. Galvenais pētīšanas objekts parasti ir cilvēks – individualitāte. Atsevišķu tradīciju pamatā cilvēki tiek pētīti grupas vai objekta uzvedības kontekstā. Jāpiebilst, ka ir rodamas arī citādas pamatnostādnes.
Apskatot tekstu Men and Masculanities secinu, ka tas, manuprāt, varētu būt vairāk piederīgs sociālpsiholoģiskajai teoriju tradīcijai. Šeit saskatāmas sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, kā arī sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības. Šajā materiālā redzama indivīdu uzvedība un darbību radītais efekts. Skaidri izkristalizējās attieksme pret lietām un parādībām. Kā arī attēlots izziņas process, kurš mijiedarbojas ar reālo darbību.
Tekstā A system for image-text relations in new (and old) media. Visual Communication aprakstītas semiotiskās teoriju tradīcijas iezīmes. Te aprakstīta attēlu un teksta kopsakarība.…
Cilvēkiem ir raksturīgi pārvērst savus pieņēmumus teorijās. Tās ir plaši sastopamas ik uz soļa mūsu ikdienas dzīvē. Komunikāciju teorijas ir cilvēku pašu radītas idejas un teorijas, kuras palīdz mums ikdienas lēmumu pieņemšanā. Teorijas atvieglo mūsu dzīvi. Piemēram, es grasoties pieņemt lēmumu, kurā mēnesī labāk ieplānot savu vasaras atvaļinājumu, balsoties uz savu dzīves pieredzi un novērojumiem vairāku gadu garumā pieņemu pareizo lēmumu un izvēlos mēnesi, kad pēc manas līdzšinējās pieredzes ir vissiltākais laiks un vismazāk līst lietus. Šo secinājumu es izdaru balsties uz teoriju par laika apstākļu maiņu, ko esmu izveidojusi savas dzīves laikā. Un ir ļoti liela iespējamība, ka es būšu izdarījusi pareizo lēmumu. Šādā veidā mēs varam izmantot teoriju savā ikdienā. Teorijas kalpo arī kā labs ceļvedis komunikācijas pasaulē. Teorijas ir realitātes kartes. Patiesība, ko tās apraksta, var būt objektīvi fakti gan „ārpusē”, gan subjektīvie fakti mūsu pašu apziņā. Mums ir nepieciešamas teorijas, kas mums parādītu, kā rīkoties nepazīstamās situācijās. Ir divas pamata pieejas komunikācijas teorijā: objektīvā un skaidrojošā. Šīs teorijas ir balstītas uz faktiem, ka teorijas ir eksperimentālas atbildes uz jautājumiem, kas ļauj mums risināt mūsu problēmas. Mūsdienās komunikācijas procesā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ētikas normām, kuras norāda kādai būtu jābūt savstarpējai komunikācijai. Izšķir arī vairākas komunikācijas teoriju tradīcijas: 1. Retorisko, kas ir vecākā un uz publiskās runas komunikāciju orientētā.
