Daļēju vitamīnu trūkumu organismā sauc par hipovitaminozi. Galvenie hipovitaminozes cēloņi:
– Nepietiekams vitamīnu daudzums uzturā. Latvijā C vitamīns, var pietrūkt ziemā un pavasarī, ja cilvēks lieto maz svaigu dārzeņu un augļu.
– Nepilnīga vitamīnu uzsūkšanas vai pastiprināta noārdīšanās gremošanas orgānos hronisku gremošanas traucējumu dēļ, (HCl trūkums kuņģa sulā, kuņģa vai zarnu rezekcija).
– Iedzimti vai iegūti vielmaiņas traucējumi, kas pastiprina vitamīnu noārdīšanos vai traucē to uzsūkšanos organismā (aknu slimības).
– Antibiotiku u.c. pretmikrobu līdzekļu lietošana var radīt zarnu mikrofloras darbības traucējumus un to sintezēto vitamīnu (galvenokārt B grupas vitamīnus) daudzuma samazināšanos zarnās.
– Pastiprināts vitamīnu patēriņš (smags fizisks darbs, sasprindzināts garīgs darbs, grūtniecība, akūtas un hroniskas infekcijas u.c. slimības).
Pilnīgu vitamīnu trūkumu organismā sauc par – par avitaminozi. Pārāk liels vitamīna daudzums organismā ir hipervitaminoze.
Daži vitamīni organismā veidojas, ja ar barību uzņem to priekštečus – provitamīnus (A vitamīna provitamīns ir karotīns).
Vitamīnus dala taukos šķīstošajos (A, D, E, K) un ūdenī šķīstošajos (C, P, PP un B grupas vitamīni). Gatavojot ēdienu jāatceras, ka taukos šķīstošie vitamīni noārdās Saules gaismā, tātad tos saturoši produkti jāglabā metāla vai tumša stikla traukos. Lai taukos šķīstošie vitamīni uzsūktos organismā, tie jāēd kopā ar taukiem.
…
