Aksiālā kodēšana ir otrais solis Anselma Strausa un Džuljetas Korbinas kodēšanas sistēmā. Tā sastāv no vairākiem soļiem un procedūrām, kas jāņem vērā. Tā ir kompleksa, sarežģīta datu kodēšanas metode, ko piedāvā abi autori, taču pēc autoru domām ar to jāsamierinās, jo pati dzīve ir sarežģīta. No otras puses, visus līmeņu kodēšanas paņēmienus, tehnikas un procedūras izpildīt nav nemaz tik grūti, jo kodēšanas laikā šīs procedūras notiek pašas no sevis – automātiski. Svarīgi tikai izprast šīs procedūras un pieturēties pie tām, lai darbs būtu mērķtiecīgs.
Veidojot pamatojuma teoriju, jācenšas aptvert cik vien daudz iespējams reālās pasaules sarežģītības, paturot prātā, ka visu aptvert jebkurā gadījumā nebūs iespējams.
Jāuzsver, ka kodēšanas procesā netiek skaitīts vai atņemts, bet gan tiek vākti apstiprinājumi izvirzītajiem apgalvojumiem. Autori norāda, ka atšķirību atklāšana un precizēšana ap vai iekš kategorijām, tāpat kā līdzību atklāšana ir izšķiroši svarīga.
Aksiālās kodēšanas laikā pārmaiņu notiek gan deduktīvās, gan induktīvās domāšanas process. Atvērtās kodēšanas laikā tiek atrasti noteikti jēdzieni, elementi, īpašības, kuri tiek apvienoti vienotā kategorijā. Savukārt vēlāk šīm kategorijām tiek piemeklēti detalizētāki skaidrojumi, apstākļi cēloņi, rīcības stratēģijas utt., šie elementi katrs par sevi var veidot atkal jaunas kategorijas un tā uz riņķi. …
