Par Eiropas kopienas izveidošanos pamatlicēju kļuva Francijas Ārlietu ministrs R. Šumans. Viņš izstrādāja planu, kas bija vērsts uz Francijas un Vācijas kopējā smagās rūpniecības sektora apvienošanos. Bija paredzēts izveidot kopīgo ogļu un tērauda ražošanas sektoru, sekmējot atjaunošanos pēc Otrā Pasaules kara sekām. Kopīgai samniekošanai tika paredzēts izveidot neatkarīgu institūciju, kurā neskaitot šo divu valstu pārstāvjus būs deliģēts cilvēks no ANO. Šai institūcijai bija paredzēts nodot pārvaldīšanai ar derīgiem izrekteņiiem bagātus reģionus- Rūras ogļu baseinu, par kuru dažkārt mēdza izteikt domstarpības Francija un Vācija. Taču apvienojot divu valstu stratēģisko ekonomiku sektorus karošana un jebkāda cita agresija kļūtu par ārkārtīgi neizdevīgo, šādos apstākļos1.
Ir jāpieverš uzmanība arī tam, ka pēckara laikā pasaule tika sadalīta divās politiski naidīgās nometnēs, un Eiropā tas izapudās visspilgtākajā formā- Rietumeiropas valstis un Austrumeiropas valstis. Turklāt, Vācija arī bija sadalīta saskaņā ar šiem politiskajiem blokiem. Pastāvēja risks, ka PSRS ietme izplatīsies arī Rieumeiropas valstīs, tāpēc apvienošanās kļuva par kādā ziņā atbildi Austrumiem. Līdz ar to, Eiropa sevi centās pasargā no PSRS dominances. Pastāvēja risks, ka neapvienošanas gadījumā, Rieumvācijai meklējot attīstības virzienus pakāpeniski nonāks PSRS pārraudzībā.…
