Mans pārspriedums ir par mani un Antiņu. Par to, kā bija agrāk, un par to, kā viss ir tagad. Es rakstīšu par to vai varētu mūsdienās tāds, kā Antiņš dzīvot mūsdienās, un par to kas man ir tāds, kas ir Antiņam.
Antiņš patiesi ir ļoti laipns un izpalīdzīgs cilvēks. Es ļoti vēlētos, kaut mūsdienās būtu vairāk šādu cilvēku kā viņš. Tad tagad, iespējams, viss būtu līdzsvarotāks un apdomātāks. Visi censtos viens par otru rūpēties. Ja Antiņš nonāktu reālajā, tagadējā dzīvē, tad viņš ilgi neizturētu.…
