Vērtējums:
Publicēts: 16.08.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
Laikposms: 2016. - 2020. g.
2021. - 2025. g.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 1.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 2.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 3.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 4.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 5.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 6.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 7.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 8.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 9.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 10.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 11.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 12.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 13.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 14.
  • Referāts 'Medicīniskā parazitoloģija', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Medicīniskā parazitoloģija    3
2.  Amēba un amebiāze    4
3.  Tripanosoze un tripanosomoze    5
4.  Lamblijas un lamblioze    6
5.  Plazmodijs jeb malārija    7
6.  Helmintozes    8
7.  Fascioloze    9
8.  Askaridoze    10
9.  Enterbioze    11
10.  Lenteņi (Latvijas sugas)    12
11.  Ehinokoks    13
12.  Izmantotā literatūra    14
Darba fragmentsAizvērt

Ehinokoks
Etioloģija. Ehinokoks ir parazīts, un cilvēks ir tā starpsaimnieks, jo īstie saimnieki ir plēsējdzīvnieki. Parazīts piesūcas sava saimnieka zarnām, bet starpsaimniekiem iemitinās aknās, plaušās, nierēs, liesā un pat galvas smadzenēs un kaulos. Tas tur dzīvo un vairojas. Tas esot saistīts ar klimata izmaiņām. Ziemas ir palikušas siltākas, tāpēc ehinokoka oliņas vairs neiet bojā un var saglabāties augsnē gadiem. Cilvēks inficēšanos arī pamana ne uzreiz.
Epidemioloģija. Saslimstība ar ehinokokozi Eiropas valstīs ir svārstīga (0,1-10 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju). Arī Latvijā katru gadu ir samērā liels pacientu skaits, kam pirmreizēji diagnosticēta ehinokokoze, neraugoties uz salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu. Turklāt Latvija ģeogrāfiski atrodas blakus valstīm, kur iedzīvotāju saslimstība ar minēto slimību ir augstāka, piemēram, Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, bet mērķtiecīgi pētījumi par saslimstību, riska faktoriem, diagnostiku un ārstēšanu tieši mūsu valstī līdz šim nav bijuši.
Patoģenēze, klīniskās izpausmes. Dažreiz, ja slimība jau ir ilgstoši, pacientam var būt ādas nieze, kad parazīts nospiež žults struktūras. Bet vispār ehinokokozes pacientam nav nekādu specifisku pazīmju, tāpēc visbiežāk šo slimību atklāj nejauši.
Laboratoriskā diagnostika. Kad sāp vēders vai ir diskomforts vēderā, pacientam nereti tiek taisīta vēdera ultrasonogrāfija, un tad atklājas, ka aknās kaut kas ir. Tad papildu izmeklējumos tiek noskaidrots, ka tas "kaut kas" ir ehinokoki.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants