Menedžmenta jaunākās atziņas

Lēmuma pieņemšanas nozīme un būtība.
Jebkura cilvēka darbības pamats ir lēmuma pieņemšana. Privātās personas lēmumi ietekmē pašu un tuvinieku dzīvi, bet vadītājs pieņem lēmumus kas ietekmē daudzu neatkarīgu cilvēku organizācijas darbību .

Lēmums ir darbinieku grupas vai atsevišķa darbinieka darbības rezultāts.
Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšanas, alternatīvu novērtēšanas , optimālās alternatīvās izvēles un problēmas risināšanas process.
Visus menedžmenta lēmumus var iedalīt 2 grupās :
1.programmētie lēmumi, neprasa lielu laika patēriņu un pūles, bet ir saistīti ar specifisku noteikumu, programmu lietošanu.
2.neprogrammētie lēmumi, pieņem risinot jaunas, neordināras problēmas, risinot nepieciešama īpaša pieeja.

Menedžmenta teorijā lēmumu pieņemšanas apstākļus nosaka:
1.noteiktība,
2.risks,
3.nenoteiktība.

Lēmuma pieņēmējs darbojas noteiktos apstākļos :
1.visi alternatīvie varianti zināmi.
2.visu alternatīvu iznākumi ir zināmi.
3.kritēriji, pēc kuriem var pieņemt labāko lēmumu ir zināmi.
Apstākļus var vel iedalīt šaurāk:
objektīvie lēmuma pieņemšanas apstākļi,
subjektīvie lēmuma pieņemšanas apstākļi.

Ja nevar novērtēt lēmuma pieņemšanas apstākļus vai iespējamo risku, tad pastāv nenoteikti apstākļi. Lai šādos apstākļos pieņemtu lēmumu var izmantot par bāzi šādus kritērijus:
maksimaksimuma kritērijs, stratēģija, kas nes vislielāko pozitīvo iznākumu, taču šis kritērijs izslēdz zaudējumu iespējamības novērtējumu.
maksiminimuma kritērijs, pesimistiska vadītāja attieksme.
minimaksimuma kritērijs , saistīts ar nožēlu, ja vadītājs ir izvēlējies nepareizo stratēģiju, viņš nožēlo.

Lēmumu pieņemšanas process.
Lēmumu pieņemšana ietver savstarpēji saistītus procesus. Teorētiski pastāv 8 posmi, kuri secīgi jāievēro, lai pieņemtu racionālus lēmumus, bet ne vienmēr obligāti jāievēro šo posmu secība.

1.Problēmu atklāšana un definēšana.
Problēmu atklāšanā menedžeri vadās pēc šīm pazīmēm:
-strauja stāvokļa maiņa,
-novirzes no pieņemtā plāna,
-ārējā kritika
- uztvere
-simptomu saistīšana ar problēmu.

2.Situācijas analīze , informācijas vākšana un apstrāde. Šo informāciju var savākt izmantojot formālās un neformālās metodes. Katrā menedžmenta līmenī nepieciešamā informācija atšķiras.

3. Problēmu precīza definēšana, menedžerim precīzi un reāli jānoformulē problēma, jānosaka ierobežojumi ko var un ko nevar.

4.Dzīvotspējīgu alternatīvu izstrāde, un ne mazsvarīgi noteikt efektīvāko no alternatīvākajām, kas arī ir nākošais posms, lai to noteiktu vadās pēc kvantitātes faktoriem, izmanto efektivitātes analīzes.
5. Alternatīvu novērtēšana.…