Centrālo nervu sistēmu ietekmējošas zāles

Ieteikumi aprūpei barbiturātu lietošanas gadījumā
+ Barbiturāti novērš krampjus, nomierina un iemidzina, bet toksiskuma un lielas fiziskās atkarības riska un iespējamās pārmērīgās lietošanas dēļ nav ieteicami kā no¬mierinoši vai miega līdzekļi.
Parasti barbiturātus lieto pret krampjiem.
Miegam lietderīgāk lietot benzodiazepīnus, jo tie ir mazāk toksiski un ir mazāks atkarības veidošanās risks.
Nomierināšanai lieto kombinētos preparātus, kas satur fenobarbitālu mazā devā (fenobarbitāla tablete parasti satur 100 mg), piemēram:
valokordīnu, korvalolu,
beloīdu,
belataminālu,
belasponu.
+ Barbiturātiem ir mazs terapeitiskais indekss. Bīstamā deva ir samērā tuvu terapeitiskai. Barbiturāti lēni izdalās no organisma, tāpēc nākošā dienā iespējama pēcdarbība (apjukums, galvassāpes). Ilgstoša lietošana var izraisīt toksisku darbību, jo barbiturāti spēj kumulēties (uzkrāties asinīs).
Sekojiet hroniskas intoksikācijas simptomiem (sevišķi, ja pacients ir gados vecs vai anamnēzē ir nopietna aknu vai nieru slimība). Pazīmes:
ataksija, neskaidra runa,
dizartrija, nistagms,
aizkaitinājums, miega traucējumi.
Barbiturāti ilgstošai lietošanai nav ieteicami bērniem līdz 12 gadu vecumam, zīdīšanas un grūtniecības laikā (pieder D kategorijai). Sekojiet akūtas intoksikācijas simptomiem:
dziļam CNS nomākumam,
elpošanas nomākumam, kas var progresēt līdz Ceina-Stoksa elpošanai,
cianozei, aukstai, mitrai ādai,
hipotensijai, kas var progresēt līdz cirkulatoram kolapsam.
+ Barbiturātiem ir garš pusizvadīšanas laiks (ТУ2 ir 2 — 6 dienas), tāpēc pastāvīgs preparāta līmenis asinīs saglabājas 3—4 nedēļas.
+ Ilgstoša lielas devas lietošana rada fizisku atkarību.
Pārtraukšanas simptomi parādās 8 — 36 stundas pēc preparāta lietošanas pārtraukšanas ar trauksmes sajūtu, muskuļu raustīšanos, roku trīci, vājumu, reiboni. Var būt redzes traucējumi.
Pārtraukšanas sindroms parasti ilgst 8 — 14 dienas. Sākot ar trešo — piekto dienu, var sākties murgi, krampji. Pacientiem, kas lieto barbiturātu epilepsijas dēļ, var attīstīties status epilepticus.
— Pārtraukšanas sindroms var beigties ar nāvi.
Pārtraukšanas sindroms var rasties pēc ārstēšanas kursa (4 — 5 nedēļas), kura laikā tika lietotas lielas devas (virs 400 mg dienā).
Ja devas ir mazākas, fiziskā atkarība attīstās lēnāk, tā var iestāties pēc 3 — 4 .mēnešiem.
Piekodiniet pacientam, ka jāziņo par iepriekšējās devas iedarbības pavājināša-nos, jo tā ir tolerances pazīme.
— Dezorientācijas gadījumā jācenšas ar pacientiem runāt un radīt mierīgu atmosfēru. Nedrīkst bargi ierobežot pacienta rīcību.
…