Zinātne Romā nebija orientēta tik daudz uz teorētisku īstenības apzināšanu kā Grieķijā, bet gan uz praktisku palīdzību administratoriem, valdniekiem, lauksaimniekiem, celtniekiem un karavadoņiem. Romiešu autori apkopoja priekšgājēju zināšanas un tās sistematizēja. Galvenie panākumi bija ģeogrāfijā. Paraugs tiem bija grieķa Strabona (65.g.p.m.ē. – 25.g.p.m.ē.) darbs “Ģeogrāfija”. Milzīgā valsts bija jāpārvalda, tāpēc svarīgi bija zināt jūru, ostu, upju un zemju izvietojumu, dabas bagātības, klimatu utt.…
