Bruņinieka dēlu - junkuru (no vācu Jungherr; fr. damoiseau (domicellus) vai valet (vaseletus)) - šādai dzīvei sāka gatavot jau bērnībā (apmācības notika 2-3 gadus). Apmēram četrpadsmit gadu vecumā tas kļuva par ,,ieroču nesēju” (vāc. - armiger, fr. - ecuyer, angl. - squire), nodarbojās ar kara mākslas apgūšanu un pavadīja bruņinieku uz kaujas lauku. Tikai pēc tam viņu apmēram 20 gadu vecumā svinīgi iesvētīja bruņiniekos; tikai pateicoties šim rituālam, viņš kļuva miles factus. Ne visi junkuri sasniedza šo mērķi, ja tiem nebija atbilstīgu fizisko dotumu. Iesvētīšana bruņiniekos - svinīga zobena nodošana - bija ceremonija, ko pavadīja vairāku dienu svinības.…
