Regīna Ezera ienāca latviešu literatūrā kā psiholoģiskās prozas pārstāve. Visā viņas daiļradē, arī novelē „Hiēna”, galvenais akcents ir likts uz cilvēku iekšējiem pārdzīvojumiem, jūtām un emocijās. Vienā no zooloģiskajām novelēm – „Hiēna” – tiek risinātas daudzas ļoti dziļas tēmas un problēmas.
Šajā novelē ir apskatīta tāda tēma kā vecāku un bērnu attiecības. Galvenais noveles tēls ir Ella – jauna sieviete, kura kopš bērnības bija audzināta makslīgi radītā vidē, iluzorā pasaulē, kuru izveidoja viņas vecāki. Viņas vecāki uzskatīja, ka katram cilvēkam ir nozīme šajā pasaule, un gribēja būt izredzētie, tomēr tie nesasniedza neko tādu, par ko viņus varēja uzskatīt par laimīgiem. Pats traģiskākais it tas, ka Ella „noraidīja mīlestību pret tēvu un māti kā pienākumu vai kā tradīciju”. Ella bija meita, kas nemīlēja savus vecākus.
…
