Žaks Kopo izveido „Vecās baložbūdas teātri” un iestājas pret teātra komercializāciju. Izmantojot itāliešu delartisko komēdiju, viņš grib radīt vispārinātus tēlus ar nacionālu mentalitāti un 20.gs. Francijas dzīves sociālo aktualitāti, atbalsta, ka tas parādās teātrī caur klaunādi, caur spēles principu. Ideāls šaja lomā ir Čārlijs Čaplins, kas ir Arlekīna tēla modernais variants. Delartiskās komēdijas aktualizācija 20.gs. virza teātri uz jaunu teatralitāti Comedia dell’arte pieredzi attīstīt turpina arī Kopo skolnieki-Š.Dilēns, L.Žuvē, Ž.L.Baro- tā aktualizējot teātrī sabiedriskās norises un spēles prieku. Kopo teātra galvenais princips ir studijiskums, studiju izprotot kā garīgu brālību. „Vecajā baložbūdā” psiholoģiskais patiesīgums apvienots ar aktieru spēju izmantot visdažādākos teatralitātes paņēmienus, kur liela loma izkoptai kustību partitūrai. Kopo ir pirmais, kas uzskata, ka aktiermeistarība jāmāca jau bērniem. Galvenais priekšmets ir improvizācija, lai panāktu aktieru atbrīvošanos, attīstītu fantāziju.…
