Bioloģiskās katastrofas

Ievads
Savā darbā es īsumā apskatīšu katastrofu jēdzienu, to iedalījumu un pārvarēšanu. Katastrofas iedalās: dabas izraisītās katastrofās un cilvēku darbības rezultātā radušās katastrofās.
Savu darbu es veltīšu bioloģisko katastrofu aprakstam. Es aprakstīšu cilvēku, dzīvnieku un augu masveida saslimšanu lielās teritorijās, t.i. epidēmijas, epizootijas un epifitotijas. Epidēmiju, epizootiju un epifitotiju rašanas iemēsļus, kā arī to pārvarēšanu.
Kā arī es skaršu ļoti aktuālu tēmu mūsdienās- bioterorismu. Eiropas iedzīvotāji starptautisko terorismu uzskata par vienu no svarīgākajām problēmām, ar ko Eiropas Savienībai šobrīd ir jāsaskaras.
Darbā ir izmantoti tēmai atbilstoši normatīvie akti.

Katastrofas
No sākuma gribētu aprakstīt katastrofas jēdzienu kopumā, lai rastos priekšstats par šo parādību.
Katastrofa- negadījums, kas apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, izraisa cilvēku upurus, nodara materiālos zaudējumus vai kaitējumu videi un pārsniedz skartās sabiedrības spēju novērst sekas ar attiecīgajā teritorijā esošo, reaģēšanā iesaistīto operatīvo dienestu resursiem.
Katastrofas iedala divās lielās kategorijās: dabas izraisītās katastrofas un cilvēku darbības rezultātā radušās katastrofas.
Dabas katastrofas var izraisīt zemestrīces, viesuļvētras, vulkānu izvirdumi, sausums, lavīnas, cunami, seljes, plūdi, sals, karstums, slimību uzliesmojumi, bads, ugunsgrēki, krusa, sniega vētras u.c.
Cilvēku darbības rezultātā radušās katastrofas iedala:
• tehnogēnās katastrofas (piemēram, ražošanas un transporta avārijas, ugunsgrēki, sprādzieni, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi);
• ekoloģiskās katasrofas;
• sociālās katastrofas (piemēram, sabiedriskās nekārtības, terora akti, bruņoti konflikti).
Pastāv arī bioloģiskās katastrofas, kuras ietve sevī epidēmijas, epizootijas un epifitotijas.
Atbilstoši katastrofas raksturam, tās radīto postījumu apjomam un reaģēšanā iesaistāmo resursu iespējām izšķir:
• vietēja mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms nepārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skartās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;
• reģionāla mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms pārsniedz vienas pašvaldības administratīvās teritorijas robežas un skarto pašvaldību administratīvajā teritorijā un valstī esošie resursi ir pietiekami katastrofas pārvaldīšanai;
• valsts mēroga katastrofas — katastrofas radīto postījumu apjoms aptver visu valsts teritoriju vai nozīmīgu tās daļu un valstī esošie resursi nav pietiekami katastrofas pārvaldīšanai.
Katastrofu pārvaldīšana — preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana katastrofu gadījumos un pastāvot katastrofas draudiem.…