Jaunajā starptautiskajā situācijā PSRS un Vācija bija ieinteresētas panākt savstarpēju vienošanos. 1939.g. 14.augustā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops informēja savu padomju kolēģi Vjačeslavu Molotovu, ka ir gatavs personiski vest sarunas Maskavā un kopīgi atrisināt teritoriālos jautājumus A-Eiropā. 23.augustā Vācijas delegācija ieradās Maskavā, un tajā pat naktī tika parakstīts padomju – vācu neuzbrukšanas līgumu uz 10 gadiem. Līgumam pievienotajā slepenajā protokolā tika fiksēts, ka abi ideoloģiski nesamierināmie totalitārie režīmi savā starpā sadalījuši A-Eiropu savas ietekmes sfērā. Slepenajā protokolā bija rakstīts, kateritoriāli politiskas pārkārtošanas gadījumā pie Baltijas valstīm piederīgos apvidos Lietuvas ziemeļu robeža ir vienlaikus Vācijas un PSRS interešu sfēru robeža1. Lietuvas intereses attiecībā uz Viļņas apgabalu tiek abpusēji atzītas. Jautājums par Polijas neatkarību, varēs tikai noskaidrot politiskās attīstības gaitā, un šo jautājumu abas valdības risinās draudzīgas saprašanās garā. Eiropas D-Austrumos padomju puse uzsver PSRS intereses Besarābijā. Vācu puse apliecina savu pilnīgu politisko neienteresētību šajā rajonā. Abas puses šo protokolu turēs pilnīgā slepenībā. …
