Ārā rudens. Tāds drēgns un nemīlīgs. Žubīte tieši šajā brīdī sēdēja pie galda un dzēra tēju, kad istabā ienāca ome ar pilnu groziņu sēnēm, ko bija salasījusi tuvējā mežā. Žubīte neiet uz mežu, jo tur ir visādi knišļi, no kuriem viņai ir alerģija, bet viņai īstenībā patīk mežs, jo tur tak ir svaigs gaiss un tā. Ome apsēdās pie galda blakus mazmeitiņai un stāstīja savus šīsdienas meža piedzīvojumus.
Turpat netālu uz galda mētājās jaunais bioloģijas novirziena žurnāls, kurā dienas temats bija koakcijas. Ome pirms gulētiešanas vakarā to bija izlasījusi un zināja stāstīt ko tad mežā ieraudzījusi. Žubīte nezināja, ka koakcijas dalās divās grupās- heterotipiskajās un homotipiskajās. Tas viņai bija kas jauns. Tad ome sāka stāstīt par dažādām attiecībām, kas pastāv mežā. Pirmās bija abpusēji labvēlīgās ( + + ) . Ome parādīja milzīgo apšubeku, ko bija atradusi pie apses mežā, tā esot simbioze. Īstenībā sēne jau bija diezgan veca, bet Žubīte to omei neteica, lai lieki nesatrauktu.…
