Kā nosaka VK par diplomātiskajiem sakariem 40.pants un VK par konsulārajiem sakariem 54.pants, diplomātiskajam korpusam un konsulārajām amatpersonām, šķērsojot trešās valsts teritoriju, tam jātiek piešķirtām privilēģijām un imunitātēm, tai skaitā korespondences neaizskaramībai.
1961.gada Vīnes konvencijas 42. pants un 1963.gada VK 57.pants nosaka, ka diplomātam aizliegts uzņemošajā valstī nodarboties ar komercdarbību personiskā labuma gūšanai.
Konsulārais, tāpat kā diplomātiskais dienests, nevar sekmīgi pildīt savas funkcijas, ja tas nebaudītu privilēģijas un imunitāti. Tādēļ tās ir īpaši svarīgas, taču, ņemot vērā to, ka konsuls nenodarbojas ar starpvalstu politisko sakaru uzturēšanu, bet gan ar administratīva, juridiska vai civila rakstura darbībām, to privilēģijas un imunitātes ir ierobežotākas, to spilgti apzīmē VK par konsulārajiem sakariem 43.pants, kurš nosaka, ka konsulārās mītnes darbinieki nav pakļauti uzņemošās valsts jurisdikcijai tikai tik tālu, cik tas skar viņu konsulāro funkciju veikšanu.
…
