Hipnozes izcelsme meklējama senatnē, dažādu tautu priesteru, šamaņu un dziednieku darbā. Rietumu pētnieki par hipnozes pamatlicēju uzskata 18. gadsimta austriešu ārstu F.Mesmeru. Viņš uzskatīja, ka kosmosā ir īpaša viela – “magnētiskais fluīds”, ko atsevišķi cilvēki spēj uzkrāt un nodot citiem, lai viņus dziedētu. Tāpēc viņu “par savējo” sauc arī dziednieki, kas izmanto bioenerģētiskas metodes. Mesmera seansos bija daudz teatrālu efektu; pašam to neapzinoties, viņš plaši izmantoja netiešo iedvesmu – strādāja ar magnētiem, “uzlādēja” kokus un ūdeni. Slavens bija Mesmera magnētiskais katls – liela muca ar ūdeni. Kad pacientu grupa nostājās apkārt un tam pieskārās, viņiem sākās konvulsijas, kas bieži beidzās ar izveseļošanos.
Tomēr Mesmers tā arī nomira zinātnisko aprindu nesaprasts - tad, kad viņš 1774. gadā Francijas Zinātņu akadēmijai iesniedza ziņojumu par savu metodi, tā tika noraidīta kā šarlatānisms.…
