Kultūrpastāvēšanas rezultātā, apzinot daudzas cilvēka dzīves puses, jaunas atziņas savā laikā ienes filozofiskās antropoloģijas pārstāvji M.Šēlers, M.Landmans, Ē.Rothakers, A.Gēlens – cilvēks ir būtne, kura rada un kuru rada kultūra. Te minētas ir izziņas iespējas, brīva apzināšanās, prāts, tieksme pētīt, izzināt būtību; individualitāte utt.
Cilvēkam dota brīvība un atbildība; brīva izvēle. Ar Es apzināšanos iesākas pašveides piepūle. Aurēlijs Augustīns saka:” Iepazīstot sevi, es iepazīstu Tevi”. Tā viņš saka par -kopsakaru, kas pastāv sevis un Citesības izzināšanā-. Tā ar priekšstatiem par Es sākas ceļš uz pilnīgāku personību. Aristotelis ir teicis: ”Visi cilvēki dabiski slāpst zināt” un Sv. Akvīna Toma atziņa, ka “cilvēkam ir dabiska dziņa pazīt patiesību”. Kas ir šī dzīves jēga? Svarīgi ir apzināties un uzdrīkstēties būt. Jūtām ir svarīga nozīme mūsu dzīvē. Mūsu brīvā izvēle profesijā ir svarīgs moments. Mēs izšķiramies par kaut ko, gribam uzzināt, izzināt, mainīt savu dzīvi. Jautājums tikai kā mēs to darām? Mīlestība ir jūtas, tās ar cilvēku darīs citas lietas, ko saka mūsu prāts. Mīlestība ir vēlme pēc lielākas pazīšanas. …
