-
Resocializācijas līdzekļu īstenošanas tiesiskie aspekti un to problemātika Latvijas cietumos
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 7 | |
| 1. | ANALĪTISKAIS APSKATS | 12 |
| 1.1 | Resocializācijas jēdziens un nozīme | 12 |
| 1.2 | Normatīvie akti, kurus nepieciešams ievērot realizējot brīvības atņemšnas soda izpildi. | 26 |
| 2. | PĒTĪJUMA REZULTĀTI | 30 |
| 2.1. | Notiesāto risku un vajadzību izvērtēšana: | 30 |
| 2.2. | Resocializācijas līdzekļi | 41 |
| SECINĀUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 51 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS | 54 |
Bakalaura darba tēma ir ,,Notiesāto personu resocializācijas pasākumu īstenošanas tiesiskie aspekti un to problemātika Latvijas cietumos”.
Sabiedrība tās pastāvēšanas vēsturē ir radījusi dažādus likumus un normas, lai nodrošinātu cilvēku un viņu īpašuma drošību, taču noziegums ir bijis klātesošs visos laikos un sabiedrībās. Noziegums un sods ir neatņemama sabiedrības dzīves sastāvdaļa, tāpat arī ieslodzījuma vietas, kuras ļāvušas gan izolēt noziedzniekus no pārējās sabiedrības, gan sodīt viņus. Cietumi mūsdienās ir ļoti manījušies. Šobrīd cietums nozīmē labot, nevis sodīt. Laika gaidā ir mainījusies uztvere par nozieguma veicēju kā sabiedrības daļu, kurai ir tiesības uz otru iespēju - laboties un funkcionēt atbilstoši likumiem. Mūsdienu pasaulē par kriminālsoda pamatformu tiek uzskatīta brīvības atņemšana. Noziedznieka personība mainās apstākļos, kad tā ir izolēta no sabiedrības, un tai ir liegtas noteiktas tiesības un brīvības, kā rezultātā tiek pārvērtētas tai pierastās vērtības. Sabiedrība ir ieinteresēta, lai atgriežoties no ieslodzījuma vietām, cilvēks neapdraudētu sabiedrību tik lielā mērā, kā tad, kad viņš tika notiesāts. Tiek cerēts, ka pēc notiesātā atgriešanās sabiedrībā tam ir jāpilda sabiedrības likumi, bet tas nenotiek vienmēr.…
Bakalaura darbs sastāv no trim daļām – analītiskais apskats un pētījuma rezultāti, kā arī secināju un priekšlikumi. Analītiskajā apskatā autore analīzē brīvības atņemšanas soda un resocializācijas jēdzienu un nozīmi un resocializāciju reglamentējošo normatīvo aktu raksturojumu, vēršot uzmanību arī ārpus nacionālajām tiesībām, tādām, kā Konvencijas, kurām ir pievienojusies Latvija. Pētījuma rezultātu daļā autore analizē resocializācijas tiesisko regulējumu, to pielietošanu praksē, kā arī izsakot savu viedokli, pētot tiesu praksi, tiesas nolēmumus konkrētajā jautājumā sniedzot viedokli par to, kas būtu jāmaina tiesiskajā regulējumā, lai kaut vai nedaudz segtu nepilnības. Kā arī analīzēs Sodu izpildes kodeksa devītās “A” nodaļas tiesisko regulējumu, sniedzot priekšlikumus, kas var uzlabot Resocializācijas procesu. Secinājumu un priekšlikumu daļā autore sniegs pētījuma gaitā izdarītos secinājumus, uzskaitīs pētījuma laikā identificētās problēmas Resocializācijas tiesiskajā regulējumā un sniegs priekšlikumus, kas sekmēs Resocializācijas pasākumu īstenošans tiesiskā regulējuma pilnveidi, tādējādi piedāvājot priekšlikumus resocializācijas pasākumu īstenošnas normatīvo aktu pilnveidei.
