No gaismas avota S gaisma krita uz prizmas skaldni CD, atstarojās no tās un aizgāja līdz ieliektam spogulim Sp. Pēc atstarošanās no ieliektā spoguļa un no plakanā spoguļa gaisma nonāca atpakaļ uz kalnu B un krita uz prizmas skaldni FG.
Atstarojoties no skaldnes FG, gaisma nokļuva novērotāja tālskatī. Novērotājs redzēja spraugu, kas atradās pirms gaismas avota S. Kad spoguli sāka griezt, novērotājs spraugu neredzēja. Ja laikā, kamēr gaisma noiet attālumu 2l, spogulis veic 1/8 apgrieziena, tad skaldnes FG vietā nonāk skaldne FD un novērotājs atkal redz spraugu.
Tātad, zinot spoguļa apriņķojuma periodu T, var aprēķināt gaismas ātrumu.
…
